Puggalapaññatti

Tassa na evaṁ hoti—

“kudāssu nāmāhampi āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissāmī”ti.

Ayaṁ vuccati puggalo “nirāso”.

Katamo ca puggalo āsaṁso?

Idhekacco puggalo sīlavā hoti kalyāṇadhammo.

So suṇāti—

“itthannāmo kira bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti.

Tassa evaṁ hoti—

“kudāssu nāmāhampi āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissāmī”ti.

Ayaṁ vuccati puggalo “āsaṁso”.

Katamo ca puggalo vigatāso?

Idhekacco puggalo āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

So suṇāti—

“itthannāmo kira bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti.

Tassa na evaṁ hoti—

“kudāssu nāmāhampi āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissāmī”ti.

Taṁ kissa hetu?

Yā hissa pubbe avimuttassa vimuttāsā, sā paṭippassaddhā.

Ayaṁ vuccati puggalo “vigatāso”.

Tattha katame tayo gilānūpamā puggalā?

Tayo gilānā—

idhekacco gilāno labhanto vā sappāyāni bhojanāni alabhanto vā sappāyāni bhojanāni, labhanto vā sappāyāni bhesajjāni alabhanto vā sappāyāni bhesajjāni, labhanto vā patirūpaṁ upaṭṭhākaṁ alabhanto vā patirūpaṁ upaṭṭhākaṁ, neva vuṭṭhāti tamhā ābādhā.

Idha panekacco gilāno labhanto vā sappāyāni bhojanāni alabhanto vā sappāyāni bhojanāni, labhanto vā sappāyāni bhesajjāni alabhanto vā sappāyāni bhesajjāni, labhanto vā patirūpaṁ upaṭṭhākaṁ alabhanto vā patirūpaṁ upaṭṭhākaṁ, vuṭṭhāti tamhā ābādhā.

Idha panekacco gilāno labhanto sappāyāni bhojanāni no alabhanto, labhanto sappāyāni bhesajjāni no alabhanto, labhanto patirūpaṁ upaṭṭhākaṁ no alabhanto, vuṭṭhāti tamhā ābādhā.

Tatra yvāyaṁ gilāno labhanto sappāyāni bhojanāni no alabhanto, labhanto sappāyāni bhesajjāni no alabhanto, labhanto patirūpaṁ upaṭṭhākaṁ no alabhanto, vuṭṭhāti tamhā ābādhā, imaṁ gilānaṁ paṭicca bhagavatā gilānabhattaṁ anuññātaṁ gilānabhesajjaṁ anuññātaṁ gilānupaṭṭhāko anuññāto.

Imañca pana gilānaṁ paṭicca aññepi gilānā upaṭṭhātabbā.

Evamevaṁ tayo gilānūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ.

Katame tayo?

Idhekacco puggalo labhanto vā tathāgataṁ dassanāya alabhanto vā tathāgataṁ dassanāya, labhanto vā tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ savaṇāya alabhanto vā tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ savaṇāya, neva okkamati niyāmaṁ kusalesu dhammesu sammattaṁ.

Idha panekacco puggalo labhanto vā tathāgataṁ dassanāya alabhanto vā tathāgataṁ dassanāya, labhanto vā tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ savaṇāya alabhanto vā tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ savaṇāya, okkamati niyāmaṁ kusalesu dhammesu sammattaṁ.

Idha panekacco puggalo labhanto tathāgataṁ dassanāya no alabhanto, labhanto tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ savaṇāya no alabhanto, okkamati niyāmaṁ kusalesu dhammesu sammattaṁ.

Tatra yvāyaṁ puggalo labhanto tathāgataṁ dassanāya no alabhanto, labhanto tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ savaṇāya no alabhanto, okkamati niyāmaṁ kusalesu dhammesu sammattaṁ, imaṁ puggalaṁ paṭicca bhagavatā dhammadesanā anuññātā, imañca puggalaṁ paṭicca aññesampi dhammo desetabbo.

Ime tayo gilānūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ.

Katamo ca puggalo kāyasakkhī?

Idhekacco puggalo aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā viharati, paññāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā honti—

ayaṁ vuccati puggalo “kāyasakkhī”.

Katamo ca puggalo diṭṭhippatto?

Idhekacco puggalo “idaṁ dukkhan”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ dukkhasamudayo”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ dukkhanirodho”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā”ti yathābhūtaṁ pajānāti, tathāgatappaveditā cassa dhammā paññāya vodiṭṭhā honti vocaritā, paññāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā honti—

ayaṁ vuccati puggalo “diṭṭhippatto”.

Katamo ca puggalo saddhāvimutto?

Idhekacco puggalo “idaṁ dukkhan”ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe…

tathāgatappaveditā cassa dhammā paññāya vodiṭṭhā honti vocaritā, paññāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā honti, no ca kho yathādiṭṭhippattassa—

ayaṁ vuccati puggalo “saddhāvimutto”.

Katamo ca puggalo gūthabhāṇī?

Idhekacco puggalo musāvādī hoti sabhaggato vā parisaggato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho—

“ehambho, purisa, yaṁ jānāsi taṁ vadehī”ti,

so ajānaṁ vā āha—“jānāmī”ti,

jānaṁ vā āha—“na jānāmī”ti,

apassaṁ vā āha—“passāmī”ti,

passaṁ vā āha—“na passāmī”ti.

Iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti—

ayaṁ vuccati puggalo “gūthabhāṇī”.

Katamo ca puggalo pupphabhāṇī?

Idhekacco puggalo musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti sabhaggato vā parisaggato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho—

“ehambho, purisa, yaṁ jānāsi taṁ vadehī”ti,

so ajānaṁ vā āha—“na jānāmī”ti,

jānaṁ vā āha—“jānāmī”ti,

apassaṁ vā āha—“na passāmī”ti,

passaṁ vā āha—“passāmī”ti.

Iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti—

ayaṁ vuccati puggalo “pupphabhāṇī”.

Katamo ca puggalo madhubhāṇī?

Idhekacco puggalo yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti—

ayaṁ vuccati puggalo “madhubhāṇī”.

Katamo ca puggalo arukūpamacitto?

Idhekacco puggalo kodhano hoti upāyāsabahulo, appampi vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti.

Seyyathāpi nāma duṭṭhāruko kaṭṭhena vā kaṭhalāya vā ghaṭṭito bhiyyoso mattāya āsavaṁ deti;

evamevaṁ idhekacco puggalo kodhano hoti upāyāsabahulo, appampi vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti—

ayaṁ vuccati puggalo “arukūpamacitto”.

Katamo ca puggalo vijjūpamacitto?

Idhekacco puggalo “idaṁ dukkhan”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ dukkhasamudayo”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ dukkhanirodho”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā”ti yathābhūtaṁ pajānāti.

Seyyathāpi nāma cakkhumā puriso rattandhakāratimisāya vijjantarikāya rūpāni passeyya;

evamevaṁ idhekacco puggalo “idaṁ dukkhan”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ dukkhasamudayo”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ dukkhanirodho”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā”ti yathābhūtaṁ pajānāti—

ayaṁ vuccati puggalo “vijjūpamacitto”.

Katamo ca puggalo vajirūpamacitto?

Idhekacco puggalo āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

Seyyathāpi nāma vajirassa natthi kiñci abhejjaṁ maṇi vā pāsāṇo vā;

evamevaṁ idhekacco puggalo āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati—

ayaṁ vuccati puggalo “vajirūpamacitto”.

Katamo ca puggalo andho?

Idhekaccassa puggalassa tathārūpaṁ cakkhu na hoti yathārūpena cakkhunā anadhigataṁ vā bhogaṁ adhigaccheyya, adhigataṁ vā bhogaṁ phātiṁ kareyya;

tathārūpampissa cakkhu na hoti yathārūpena cakkhunā kusalākusale dhamme jāneyya, sāvajjānavajje dhamme jāneyya, hīnappaṇīte dhamme jāneyya, kaṇhasukkasappaṭibhāge dhamme jāneyya—

ayaṁ vuccati puggalo “andho”.

Katamo ca puggalo ekacakkhu?

Idhekaccassa puggalassa tathārūpaṁ cakkhu hoti, yathārūpena cakkhunā anadhigataṁ vā bhogaṁ adhigaccheyya, adhigataṁ vā bhogaṁ phātiṁ kareyya;

tathārūpampissa cakkhu na hoti yathārūpena cakkhunā kusalākusale dhamme jāneyya, sāvajjānavajje dhamme jāneyya, hīnappaṇīte dhamme jāneyya, kaṇhasukkasappaṭibhāge dhamme jāneyya—

ayaṁ vuccati puggalo “ekacakkhu”.

Katamo ca puggalo dvicakkhu?

Idhekaccassa puggalassa tathārūpaṁ cakkhu hoti yathārūpena cakkhunā anadhigataṁ vā bhogaṁ adhigaccheyya, adhigataṁ vā bhogaṁ phātiṁ kareyya;

tathārūpampissa cakkhu hoti yathārūpena cakkhunā kusalākusale dhamme jāneyya, sāvajjānavajje dhamme jāneyya, hīnappaṇīte dhamme jāneyya, kaṇhasukkasappaṭibhāge dhamme jāneyya—

ayaṁ vuccati puggalo “dvicakkhu”.

Katamo ca puggalo avakujjapañño?

Idhekacco puggalo ārāmaṁ gantā hoti abhikkhaṇaṁ bhikkhūnaṁ santike dhammassavaṇāya.

Tassa bhikkhū dhammaṁ desenti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsenti.

So tasmiṁ āsane nisinno tassā kathāya neva ādiṁ manasi karoti, na majjhaṁ manasi karoti, na pariyosānaṁ manasi karoti.

Vuṭṭhitopi tamhā āsanā tassā kathāya neva ādiṁ manasi karoti, na majjhaṁ manasi karoti, na pariyosānaṁ manasi karoti.

Seyyathāpi nāma kumbho nikkujjo tatra udakaṁ āsittaṁ vivaṭṭati, no saṇṭhāti;

evamevaṁ idhekacco puggalo ārāmaṁ gantā hoti abhikkhaṇaṁ bhikkhūnaṁ santike dhammassavaṇāya.

Tassa bhikkhū dhammaṁ desenti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsenti.

So tasmiṁ āsane nisinno tassā kathāya neva ādiṁ manasi karoti, na majjhaṁ manasi karoti, na pariyosānaṁ manasi karoti.