paṭhamaṁ jhānaṁ …pe…
dutiyaṁ jhānaṁ …pe…
tatiyaṁ jhānaṁ …pe…
catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati karuṇāsahagataṁ, yā tasmiṁ samaye karuṇā karuṇāyanā karuṇāyitattaṁ karuṇācetovimutti—
ayaṁ vuccati “karuṇā”.
Avasesā dhammā karuṇāya sampayuttā.
Tattha katamā muditā?
Idha bhikkhu yasmiṁ samaye rūpūpapattiyā maggaṁ bhāveti vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati muditāsahagataṁ, tasmiṁ samaye phasso hoti …pe… avikkhepo hoti.
Ime dhammā kusalā.
Tasseva rūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṁ vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati muditāsahagataṁ, yā tasmiṁ samaye muditā muditāyanā muditāyitattaṁ muditācetovimutti—
ayaṁ vuccati “muditā”.
Avasesā dhammā muditāya sampayuttā.
Tattha katamā muditā?
Idha bhikkhu yasmiṁ samaye rūpūpapattiyā maggaṁ bhāveti vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati muditāsahagataṁ, tasmiṁ samaye phasso hoti …pe… avikkhepo hoti.
Ime dhammā kusalā.
Tasseva rūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṁ vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ …pe…
tatiyaṁ jhānaṁ …pe…
paṭhamaṁ jhānaṁ …pe…
dutiyaṁ jhānaṁ …pe…
tatiyaṁ jhānaṁ …pe…
catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati muditāsahagataṁ, yā tasmiṁ samaye muditā muditāyanā muditāyitattaṁ muditācetovimutti—
ayaṁ vuccati “muditā”.
Avasesā dhammā muditāya sampayuttā.
Tattha katamā upekkhā?
Idha bhikkhu yasmiṁ samaye rūpūpapattiyā maggaṁ bhāveti sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati upekkhāsahagataṁ, tasmiṁ samaye phasso hoti …pe… avikkhepo hoti.
Ime dhammā kusalā.
Tasseva rūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṁ sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati upekkhāsahagataṁ, yā tasmiṁ samaye upekkhā upekkhāyanā upekkhāyitattaṁ upekkhācetovimutti—
ayaṁ vuccati “upekkhā”.
Avasesā dhammā upekkhāya sampayuttā.
2.3. Kiriyā
Catasso appamaññāyo—
mettā, karuṇā, muditā, upekkhā.
Tattha katamā mettā?
Idha bhikkhu yasmiṁ samaye rūpāvacaraṁ jhānaṁ bhāveti kiriyaṁ neva kusalaṁ nākusalaṁ na ca kammavipākaṁ diṭṭhadhammasukhavihāraṁ vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati mettāsahagataṁ, yā tasmiṁ samaye metti mettāyanā mettāyitattaṁ mettācetovimutti—
ayaṁ vuccati “mettā”.
Avasesā dhammā mettāya sampayuttā.
Tattha katamā mettā?
Idha bhikkhu yasmiṁ samaye rūpāvacaraṁ jhānaṁ bhāveti kiriyaṁ neva kusalaṁ nākusalaṁ na ca kammavipākaṁ diṭṭhadhammasukhavihāraṁ vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ …pe…
tatiyaṁ jhānaṁ …pe…
paṭhamaṁ jhānaṁ …pe…
dutiyaṁ jhānaṁ …pe…
tatiyaṁ jhānaṁ …pe…
catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati mettāsahagataṁ, yā tasmiṁ samaye metti mettāyanā mettāyitattaṁ mettācetovimutti—
ayaṁ vuccati “mettā”.
Avasesā dhammā mettāya sampayuttā.
Tattha katamā karuṇā …pe…
tattha katamā muditā …pe…
tattha katamā upekkhā?
Idha bhikkhu yasmiṁ samaye rūpāvacaraṁ jhānaṁ bhāveti kiriyaṁ neva kusalaṁ nākusalaṁ na ca kammavipākaṁ diṭṭhadhammasukhavihāraṁ sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati upekkhāsahagataṁ, yā tasmiṁ samaye upekkhā upekkhāyanā upekkhāyitattaṁ upekkhācetovimutti—
ayaṁ vuccati “upekkhā”.
Avasesā dhammā upekkhāya sampayuttā.
Abhidhammabhājanīyaṁ.
3. Pañhāpucchaka
Catasso appamaññāyo—
Idha bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati tathā dutiyaṁ tathā tatiyaṁ tathā catutthaṁ, iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati.
Karuṇāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati tathā dutiyaṁ tathā tatiyaṁ tathā catutthaṁ, iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ karuṇāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati.
Muditāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati tathā dutiyaṁ tathā tatiyaṁ tathā catutthaṁ, iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati.
Upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati tathā dutiyaṁ tathā tatiyaṁ tathā catutthaṁ, iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati.
Catunnaṁ appamaññānaṁ kati kusalā, kati akusalā, kati abyākatā …pe… kati saraṇā, kati araṇā?
3.1. Tika
Siyā kusalā, siyā abyākatā.
Tisso appamaññāyo sukhāya vedanāya sampayuttā, upekkhā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā.
Siyā vipākā, siyā vipākadhammadhammā, siyā nevavipākanavipākadhammadhammā.
Siyā upādinnupādāniyā, siyā anupādinnupādāniyā.
Asaṅkiliṭṭhasaṅkilesikā.
Tisso appamaññāyo siyā savitakkasavicārā, siyā avitakkavicāramattā, siyā avitakkaavicārā;
upekkhā avitakkaavicārā.
Tisso appamaññāyo siyā pītisahagatā, siyā sukhasahagatā, na upekkhāsahagatā, siyā na vattabbā pītisahagatāti;
upekkhā upekkhāsahagatā.
Neva dassanena na bhāvanāya pahātabbā.
Neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetukā.
Siyā ācayagāmino, siyā nevācayagāmināpacayagāmino.
Nevasekkhanāsekkhā.
Mahaggatā.
Na vattabbā “parittārammaṇā”tipi, “mahaggatārammaṇā”tipi, “appamāṇārammaṇā”tipi.
Majjhimā.
Aniyatā.
Na vattabbā “maggārammaṇā”tipi, “maggahetukā”tipi, “maggādhipatino”tipi.
Siyā uppannā, siyā anuppannā, siyā uppādino.
Siyā atītā, siyā anāgatā, siyā paccuppannā.
Na vattabbā “atītārammaṇā”tipi, “anāgatārammaṇā”tipi, “paccuppannārammaṇā”tipi.
Siyā ajjhattā, siyā bahiddhā, siyā ajjhattabahiddhā.
Bahiddhārammaṇā.
Anidassanaappaṭighā.
3.2. 3.2 Duka
3.2.1. Hetugocchaka
Mettā hetu, tisso appamaññāyo na hetū, sahetukā, hetusampayuttā.
Mettā hetu ceva sahetukā ca;
tisso appamaññāyo na vattabbā “hetū ceva sahetukā cā”ti, sahetukā ceva na ca hetū.
Mettā hetu ceva hetusampayuttā ca;
tisso appamaññāyo na vattabbā “hetū ceva hetusampayuttā cā”ti, hetusampayuttā ceva na ca hetū.
Tisso appamaññāyo na hetū sahetukā;
mettā na vattabbā “na hetu sahetukā”tipi, “na hetu ahetukā”tipi.
3.2.2. Cūḷantaraduka
Sappaccayā, saṅkhatā, anidassanā, appaṭighā, arūpā, lokiyā, kenaci viññeyyā, kenaci na viññeyyā.
3.2.3. Āsavagocchaka
No āsavā, sāsavā, āsavavippayuttā, na vattabbā “āsavā ceva sāsavā cā”ti, sāsavā ceva no ca āsavā, na vattabbā āsavā ceva “āsavasampayuttā cā”tipi, “āsavasampayuttā ceva no ca āsavā”tipi.
Āsavavippayuttā sāsavā.
13.3.2.4. Saṁyojanagocchakādi
No saṁyojanā …pe…