Tīṇi jhānāni na vattabbā “parittārammaṇā”tipi, “mahaggatārammaṇā”tipi, siyā appamāṇārammaṇā, siyā na vattabbā “appamāṇārammaṇā”ti;
catutthaṁ jhānaṁ siyā parittārammaṇaṁ, siyā mahaggatārammaṇaṁ, siyā appamāṇārammaṇaṁ;
siyā na vattabbaṁ “parittārammaṇan”tipi, “mahaggatārammaṇan”tipi, “appamāṇārammaṇan”tipi.
Siyā majjhimā, siyā paṇītā.
Siyā sammattaniyatā, siyā aniyatā.
Tīṇi jhānāni na maggārammaṇā, siyā maggahetukā, siyā maggādhipatino, siyā na vattabbā “maggahetukā”tipi, “maggādhipatino”tipi;
catutthaṁ jhānaṁ siyā maggārammaṇaṁ, siyā maggahetukaṁ, siyā maggādhipati, siyā na vattabbaṁ “maggārammaṇan”tipi, “maggahetukan”tipi “maggādhipatī”tipi.
Siyā uppannā, siyā anuppannā, siyā uppādino.
Siyā atītā, siyā anāgatā, siyā paccuppannā.
Tīṇi jhānāni na vattabbā “atītārammaṇā”tipi, “anāgatārammaṇā”tipi, “paccuppannārammaṇā”tipi;
catutthaṁ jhānaṁ siyā atītārammaṇaṁ, siyā anāgatārammaṇaṁ, siyā paccuppannārammaṇaṁ, siyā na vattabbaṁ “atītārammaṇan”tipi, “anāgatārammaṇan”tipi, “paccuppannārammaṇan”tipi.
Siyā ajjhattā, siyā bahiddhā, siyā ajjhattabahiddhā.
Tīṇi jhānāni bahiddhārammaṇā, catutthaṁ jhānaṁ siyā ajjhattārammaṇaṁ, siyā bahiddhārammaṇaṁ, siyā ajjhattabahiddhārammaṇaṁ, siyā na vattabbaṁ “ajjhattārammaṇan”tipi, “bahiddhārammaṇan”tipi, “ajjhattabahiddhārammaṇan”tipi.
Anidassanaappaṭighā.
3.2. Duka
Na hetū, sahetukā, hetusampayuttā, na vattabbā “hetū ceva sahetukā cā”ti, sahetukā ceva na ca hetū, na vattabbā “hetū ceva hetusampayuttā cā”ti, hetusampayuttā ceva na ca hetū, na hetū sahetukā.
Sappaccayā, saṅkhatā, anidassanā, appaṭighā, arūpā, siyā lokiyā, siyā lokuttarā, kenaci viññeyyā, kenaci na viññeyyā.
No āsavā, siyā sāsavā, siyā anāsavā, āsavavippayuttā, na vattabbā “āsavā ceva sāsavā cā”ti, siyā sāsavā ceva no ca āsavā, siyā na vattabbā “sāsavā ceva no ca āsavā”ti.
Na vattabbā “āsavā ceva āsavasampayuttā cā”tipi, “āsavasampayuttā ceva no ca āsavā”tipi.
Siyā āsavavippayuttā sāsavā, siyā āsavavippayuttā anāsavā.
No saṁyojanā …pe…
no ganthā …pe…
no oghā …pe…
no yogā …pe…
no nīvaraṇā …pe…
no parāmāsā …pe…
sārammaṇā, no cittā, cetasikā, cittasampayuttā, cittasaṁsaṭṭhā, cittasamuṭṭhānā, cittasahabhuno, cittānuparivattino, cittasaṁsaṭṭhasamuṭṭhānā, cittasaṁsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhuno, cittasaṁsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivattino, bāhirā, no upādā, siyā upādinnā, siyā anupādinnā.
No upādānā …pe…
no kilesā …pe…
na dassanena pahātabbā, na bhāvanāya pahātabbā, na dassanena pahātabbahetukā, na bhāvanāya pahātabbahetukā.
Paṭhamaṁ jhānaṁ—
etthuppannaṁ vitakkaṁ ṭhapetvā savitakkaṁ, tīṇi jhānāni avitakkā.
Paṭhamaṁ jhānaṁ—
etthuppannaṁ vicāraṁ ṭhapetvā savicāraṁ, tīṇi jhānāni avicārā.
Dve jhānāni—
etthuppannaṁ pītiṁ ṭhapetvā sappītikā, dve jhānāni appītikā.
Dve jhānāni—
etthuppannaṁ pītiṁ ṭhapetvā pītisahagatā, dve jhānāni na pītisahagatā.
Tīṇi jhānāni—
etthuppannaṁ sukhaṁ ṭhapetvā sukhasahagatā, catutthaṁ jhānaṁ na sukhasahagataṁ.
Catutthaṁ jhānaṁ—
etthuppannaṁ upekkhaṁ ṭhapetvā upekkhāsahagataṁ, tīṇi jhānāni upekkhāsahagatā, na kāmāvacarā, siyā rūpāvacarā, siyā na rūpāvacarā, tīṇi jhānāni na arūpāvacarā, catutthaṁ jhānaṁ siyā arūpāvacaraṁ, siyā na arūpāvacaraṁ, siyā pariyāpannā, siyā apariyāpannā, siyā niyyānikā, siyā aniyyānikā, siyā niyatā, siyā aniyatā, siyā sauttarā, siyā anuttarā, araṇāti.
Pañhāpucchakaṁ.
Jhānavibhaṅgo niṭṭhito.
Vibhaṅga
Appamaññāvibhaṅga
1. Suttantabhājanīya
Catasso appamaññāyo—
idha bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ.
Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati.
Karuṇāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ.
Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ karuṇāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati.
Muditāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ.
Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati.
Upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ.
Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati.
1.1. Mettā
Kathañca bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati?
Seyyathāpi nāma ekaṁ puggalaṁ piyaṁ manāpaṁ disvā mettāyeyya;
evameva sabbe satte mettāya pharati.
Tattha katamā mettā?
Yā sattesu metti mettāyanā mettāyitattaṁ mettācetovimutti—
ayaṁ vuccati “mettā”.
Tattha katamaṁ cittaṁ?
Yaṁ cittaṁ mano mānasaṁ hadayaṁ paṇḍaraṁ mano manāyatanaṁ manindriyaṁ viññāṇaṁ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu—
idaṁ vuccati “cittaṁ”.
Idaṁ cittaṁ imāya mettāya sahagataṁ hoti sahajātaṁ saṁsaṭṭhaṁ sampayuttaṁ.
Tena vuccati “mettāsahagatena cetasā”ti.
“Ekaṁ disan”ti puratthimaṁ vā disaṁ pacchimaṁ vā disaṁ uttaraṁ vā disaṁ dakkhiṇaṁ vā disaṁ uddhaṁ vā adho vā tiriyaṁ vā vidisaṁ vā.
“Pharitvā”ti pharitvā adhimuccitvā.
“Viharatī”ti iriyati vattati pāleti yapeti yāpeti carati viharati.
Tena vuccati “viharatī”ti.
“Tathā dutiyan”ti yatheva ekaṁ disaṁ tathā dutiyaṁ disaṁ tathā tatiyaṁ disaṁ tathā catutthaṁ disaṁ tathā uddhaṁ tathā adho tathā tiriyaṁ tathā vidisaṁ.
“Sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokan”ti sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ asesaṁ nissesaṁ.
Pariyādāyavacanametaṁ—
“sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokan”ti.
“Mettāsahagatena cetasā”ti tattha katamā mettā?
Yā sattesu metti mettāyanā mettāyitattaṁ mettācetovimutti—
ayaṁ vuccati “mettā”.
Tattha katamaṁ cittaṁ?
Yaṁ cittaṁ mano mānasaṁ …pe… tajjāmanoviññāṇadhātu—
idaṁ vuccati “cittaṁ”.
Idaṁ cittaṁ imāya mettāya sahagataṁ hoti sahajātaṁ saṁsaṭṭhaṁ sampayuttaṁ.
Tena vuccati “mettāsahagatena cetasā”ti.
“Vipulenā”ti yaṁ vipulaṁ taṁ mahaggataṁ, yaṁ mahaggataṁ taṁ appamāṇaṁ, yaṁ appamāṇaṁ so avero, yo avero so abyāpajjo.
“Pharitvā”ti pharitvā adhimuccitvā.
“Viharatī”ti …pe…
tena vuccati “viharatī”ti.
1.2. Karuṇā
Kathañca bhikkhu karuṇāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati?
Seyyathāpi nāma ekaṁ puggalaṁ duggataṁ durūpetaṁ disvā karuṇāyeyya;
evameva sabbe satte karuṇāya pharati.
Tattha katamā karuṇā?
Yā sattesu karuṇā karuṇāyanā karuṇāyitattaṁ karuṇācetovimutti—
ayaṁ vuccati “karuṇā”.
Tattha katamaṁ cittaṁ?
Yaṁ cittaṁ mano mānasaṁ …pe… tajjāmanoviññāṇadhātu—
idaṁ vuccati “cittaṁ”.
Idaṁ cittaṁ imāya karuṇāya sahagataṁ hoti sahajātaṁ saṁsaṭṭhaṁ sampayuttaṁ.
Tena vuccati “karuṇāsahagatena cetasā”ti.