Vibhaṅga

Analysis

Mahāsaṅgīti Tipiṭaka · suttacentral/sc-data · CC0 · Fetched 2026-04-18 · 12625 segments

පෙන්වන කොටස් 7301-7400 න් 12625

satta maggaṅgā siyā sukhāya vedanāya sampayuttā, siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā.
Siyā vipākā, siyā vipākadhammadhammā.
Anupādinnaanupādāniyā.
Asaṅkiliṭṭhaasaṅkilesikā.
Sammāsaṅkappo avitakkavicāramatto;
satta maggaṅgā siyā savitakkasavicārā, siyā avitakkavicāramattā, siyā avitakkaavicārā.
Sammāsaṅkappo pītisahagato, sukhasahagato, na upekkhāsahagato;
satta maggaṅgā siyā pītisahagatā, siyā sukhasahagatā, siyā upekkhāsahagatā.
Neva dassanena na bhāvanāya pahātabbā.
Neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetukā.
Siyā apacayagāmino, siyā nevācayagāmināpacayagāmino.
Siyā sekkhā, siyā asekkhā.
Appamāṇā.
Appamāṇārammaṇā.
Paṇītā.
Siyā sammattaniyatā, siyā aniyatā.
Na maggārammaṇā, siyā maggahetukā, siyā maggādhipatino;
siyā na vattabbā “maggahetukā”tipi, “maggādhipatino”tipi.
Siyā uppannā, siyā anuppannā, siyā uppādino.
Siyā atītā, siyā anāgatā, siyā paccuppannā.
Na vattabbā “atītārammaṇā”tipi, “anāgatārammaṇā”tipi, “paccuppannārammaṇā”tipi.
Siyā ajjhattā, siyā bahiddhā, siyā ajjhattabahiddhā.
Bahiddhārammaṇā.
Anidassanaappaṭighā.
3.2. 3.2 Duka
3.2.1. Hetugocchaka
Sammādiṭṭhi hetu, satta maggaṅgā na hetū, sahetukā, hetusampayuttā.
Sammādiṭṭhi hetu ceva sahetukā ca, satta maggaṅgā na vattabbā “hetū ceva sahetukā cā”ti, sahetukā ceva na ca hetū.
Sammādiṭṭhi hetu ceva hetusampayuttā ca, satta maggaṅgā na vattabbā “hetū ceva hetusampayuttā cā”ti, hetusampayuttā ceva na ca hetū.
Satta maggaṅgā na hetū sahetukā, sammādiṭṭhi na vattabbā “na hetu sahetukā”tipi, “na hetu ahetukā”tipi.
3.2.2. Cūḷantaraduka
Sappaccayā.
Saṅkhatā.
Anidassanā.
Appaṭighā.
Arūpā.
Lokuttarā.
Kenaci viññeyyā, kenaci na viññeyyā.
3.2.3. Āsavagocchaka
No āsavā.
Anāsavā.
Āsavavippayuttā.
Na vattabbā “āsavā ceva sāsavā cā”tipi, “sāsavā ceva no ca āsavā”tipi.
Na vattabbā “āsavā ceva āsavasampayuttā cā”tipi, “āsavasampayuttā ceva no ca āsavā”tipi.
Āsavavippayuttā.
Anāsavā.
11.3.2.4. Saṁyojanagocchakādi
No saṁyojanā …pe…
no ganthā …pe…
no oghā …pe…
no yogā …pe…
no nīvaraṇā …pe…
no parāmāsā …pe….
3.2.10. Mahantaraduka
Sārammaṇā.
No cittā.
Cetasikā.
Cittasampayuttā.
Cittasaṁsaṭṭhā.
Cittasamuṭṭhānā.
Cittasahabhuno.
Cittānuparivattino.
Cittasaṁsaṭṭhasamuṭṭhānā.
Cittasaṁsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhuno.
Cittasaṁsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivattino.
Bāhirā.
No upādā.
Anupādinnā.
11.3.2.11. Upādānagocchakādi
No upādānā …pe…
no kilesā …pe…
na dassanena pahātabbā.
Na bhāvanāya pahātabbā.
Na dassanena pahātabbahetukā.
Na bhāvanāya pahātabbahetukā.
Sammāsaṅkappo avitakko, satta maggaṅgā siyā savitakkā, siyā avitakkā.
Sammāsaṅkappo savicāro, satta maggaṅgā siyā savicārā, siyā avicārā.
Sammāsaṅkappo sappītiko, satta maggaṅgā siyā sappītikā, siyā appītikā.
Sammāsaṅkappo pītisahagato, satta maggaṅgā siyā pītisahagatā, siyā na pītisahagatā.
Sammāsaṅkappo sukhasahagato, satta maggaṅgā siyā sukhasahagatā, siyā na sukhasahagatā.
Sammāsaṅkappo na upekkhāsahagato, satta maggaṅgā siyā upekkhāsahagatā, siyā na upekkhāsahagatā.
Na kāmāvacarā.
Na rūpāvacarā.
Na arūpāvacarā.
Apariyāpannā.
Siyā niyyānikā, siyā aniyyānikā.
Siyā niyatā, siyā aniyatā.
Anuttarā.
Araṇāti.
Pañhāpucchakaṁ.
Maggaṅgavibhaṅgo niṭṭhito.
Vibhaṅga
Jhānavibhaṅga
1. Suttantabhājanīya
Idha bhikkhu pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati, ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu indriyesu guttadvāro bhojane mattaññū pubbarattāpararattaṁ jāgariyānuyogamanuyutto sātaccaṁ nepakkaṁ bodhipakkhikānaṁ dhammānaṁ bhāvanānuyogamanuyutto.
So abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, samiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti.
So vivittaṁ senāsanaṁ bhajati araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ appasaddaṁ appanigghosaṁ vijanavātaṁ manussarāhasseyyakaṁ paṭisallānasāruppaṁ.
So araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā.
So abhijjhaṁ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṁ parisodheti.
Byāpādapadosaṁ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī, byāpādapadosā cittaṁ parisodheti.