Apacayagāmino.
Sekkhā.
Appamāṇā.
Appamāṇārammaṇā.
Paṇītā.
Sammattaniyatā.
Na maggārammaṇā, maggahetukā, siyā maggādhipatino, siyā na vattabbā “maggādhipatino”ti.
Siyā uppannā, siyā anuppannā, na vattabbā “uppādino”ti.
Siyā atītā, siyā anāgatā, siyā paccuppannā.
Na vattabbā “atītārammaṇā”tipi, “anāgatārammaṇā”tipi, “paccuppannārammaṇā”tipi.
Siyā ajjhattā, siyā bahiddhā, siyā ajjhattabahiddhā.
Bahiddhārammaṇā.
Anidassanaappaṭighā.
3.2. 3.2 Duka
3.2.1. Hetugocchaka
Na hetū.
Sahetukā.
Hetusampayuttā.
Na vattabbā hetū ceva sahetukā cāti, sahetukā ceva na ca hetū.
Na vattabbā hetū ceva hetusampayuttā cāti, hetusampayuttā ceva na ca hetū.
Na hetū sahetukā.
3.2.2. Cūḷantaraduka
Sappaccayā.
Saṅkhatā.
Anidassanā.
Appaṭighā.
Arūpā.
Lokuttarā.
Kenaci viññeyyā, kenaci na viññeyyā.
3.2.3. Āsavagocchaka
No āsavā.
Anāsavā.
Āsavavippayuttā.
Na vattabbā āsavā ceva sāsavā cātipi, sāsavā ceva no ca āsavātipi.
Na vattabbā “āsavā ceva āsavasampayuttā cā”tipi, “āsavasampayuttā ceva no ca āsavā”tipi.
Āsavavippayuttā.
Anāsavā.
8.3.2.4. Saṁyojanagocchakādi
No saṁyojanā …pe…
no ganthā …pe…
no oghā …pe…
no yogā …pe…
no nīvaraṇā …pe…
no parāmāsā …pe…
sārammaṇā.
No cittā.
Cetasikā.
Cittasampayuttā.
Cittasaṁsaṭṭhā.
Cittasamuṭṭhānā.
Cittasahabhuno.
Cittānuparivattino.
Cittasaṁsaṭṭhasamuṭṭhānā.
Cittasaṁsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhuno.
Cittasaṁsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivattino.
Bāhirā.
No upādā.
Anupādinnā.
8.3.2.11. Upādānagocchakādi
No upādānā …pe…
no kilesā …pe…
na dassanena pahātabbā.
Na bhāvanāya pahātabbā.
Na dassanena pahātabbahetukā.
Na bhāvanāya pahātabbahetukā.
Siyā savitakkā, siyā avitakkā.
Siyā savicārā, siyā avicārā.
Siyā sappītikā, siyā appītikā.
Siyā pītisahagatā, siyā na pītisahagatā.
Siyā sukhasahagatā, siyā na sukhasahagatā.
Siyā upekkhāsahagatā, siyā na upekkhāsahagatā.
Na kāmāvacarā.
Na rūpāvacarā.
Na arūpāvacarā.
Apariyāpannā.
Niyyānikā.
Niyatā.
Anuttarā.
Araṇāti.
Pañhāpucchakaṁ.
Sammappadhānavibhaṅgo niṭṭhito.
Vibhaṅga
Iddhipādavibhaṅga
1. Suttantabhājanīya
Cattāro iddhipādā—
idha bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti,
vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti,
cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti,
vīmaṁsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti.
1.1. Chandiddhipāda
Kathañca bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti?
Chandañce bhikkhu adhipatiṁ karitvā labhati samādhiṁ, labhati cittassekaggataṁ—
ayaṁ vuccati “chandasamādhi”.
So anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati, uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati, anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati, uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati.
Ime vuccanti “padhānasaṅkhārā”.
Iti ayañca chandasamādhi, ime ca padhānasaṅkhārā.
Tadekajjhaṁ abhisaññūhitvā abhisaṅkhipitvā chandasamādhipadhānasaṅkhārotveva saṅkhyaṁ gacchati.
Tattha katamo chando?
Yo chando chandikatā kattukamyatā kusalo dhammacchando—
ayaṁ vuccati “chando”.