Yā tesaṁ tesaṁ dhammānaṁ jāti sañjāti nibbatti abhinibbatti pātubhāvo—
ayaṁ vuccati “bhavapaccayā jāti”.
Tattha katamaṁ jātipaccayā jarāmaraṇaṁ?
Atthi jarā, atthi maraṇaṁ.
Tattha katamā jarā?
Yā tesaṁ tesaṁ dhammānaṁ jarā jīraṇatā āyuno saṁhāni—
ayaṁ vuccati “jarā”.
Tattha katamaṁ maraṇaṁ?
Yo tesaṁ tesaṁ dhammānaṁ khayo vayo bhedo paribhedo aniccatā antaradhānaṁ—
idaṁ vuccati “maraṇaṁ”.
Iti ayañca jarā, idañca maraṇaṁ.
Idaṁ vuccati “jātipaccayā jarāmaraṇaṁ”.
Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa saṅgati hoti, samāgamo hoti, samodhānaṁ hoti, pātubhāvo hoti.
Tena vuccati “evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī”ti.
Akusalamūlakavipākaniddeso.
Abhidhammabhājanīyaṁ.
Paṭiccasamuppādavibhaṅgo niṭṭhito.
Vibhaṅga
Satipaṭṭhānavibhaṅga
1. Suttantabhājanīya
Cattāro satipaṭṭhānā—
idha bhikkhu ajjhattaṁ kāye kāyānupassī viharati bahiddhā kāye kāyānupassī viharati ajjhattabahiddhā kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ, ajjhattaṁ vedanāsu vedanānupassī viharati bahiddhā vedanāsu vedanānupassī viharati ajjhattabahiddhā vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ, ajjhattaṁ citte cittānupassī viharati bahiddhā citte cittānupassī viharati ajjhattabahiddhā citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ, ajjhattaṁ dhammesu dhammānupassī viharati bahiddhā dhammesu dhammānupassī viharati ajjhattabahiddhā dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ.
1.1. Kāyānupassanāniddesa
Kathañca bhikkhu ajjhattaṁ kāye kāyānupassī viharati?
Idha bhikkhu ajjhattaṁ kāyaṁ uddhaṁ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṁ pūraṁ nānappakārassa asucino paccavekkhati—
“atthi imasmiṁ kāye kesā lomā nakhā dantā taco, maṁsaṁ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṁ vakkaṁ, hadayaṁ yakanaṁ kilomakaṁ pihakaṁ papphāsaṁ, antaṁ antaguṇaṁ udariyaṁ karīsaṁ, pittaṁ semhaṁ pubbo lohitaṁ sedo medo, assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttan”ti.
So taṁ nimittaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti, svāvatthitaṁ vavatthapeti.
So taṁ nimittaṁ āsevitvā bhāvetvā bahulīkaritvā svāvatthitaṁ vavatthapetvā bahiddhā kāye cittaṁ upasaṁharati.
Kathañca bhikkhu bahiddhā kāye kāyānupassī viharati?
Idha bhikkhu bahiddhā kāyaṁ uddhaṁ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṁ pūraṁ nānappakārassa asucino paccavekkhati—
“atthissa kāye kesā lomā nakhā dantā taco, maṁsaṁ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṁ vakkaṁ, hadayaṁ yakanaṁ kilomakaṁ pihakaṁ papphāsaṁ, antaṁ antaguṇaṁ udariyaṁ karīsaṁ, pittaṁ semhaṁ pubbo lohitaṁ sedo medo, assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttan”ti.
So taṁ nimittaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti, svāvatthitaṁ vavatthapeti.
So taṁ nimittaṁ āsevitvā bhāvetvā bahulīkaritvā svāvatthitaṁ vavatthapetvā ajjhattabahiddhā kāye cittaṁ upasaṁharati.
Kathañca bhikkhu ajjhattabahiddhā kāye kāyānupassī viharati?
Idha bhikkhu ajjhattabahiddhā kāyaṁ uddhaṁ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṁ pūraṁ nānappakārassa asucino paccavekkhati—
“atthi imasmiṁ kāye kesā lomā nakhā dantā taco, maṁsaṁ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṁ vakkaṁ, hadayaṁ yakanaṁ kilomakaṁ pihakaṁ papphāsaṁ, antaṁ antaguṇaṁ udariyaṁ karīsaṁ, pittaṁ semhaṁ pubbo lohitaṁ sedo medo, assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttan”ti.
Evaṁ bhikkhu ajjhattabahiddhā kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ.
“Anupassī”ti.
Tattha katamā anupassanā?
Yā paññā pajānanā …pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi—
ayaṁ vuccati “anupassanā”.
Imāya anupassanāya upeto hoti samupeto upāgato samupāgato upapanno sampanno samannāgato.
Tena vuccati “anupassī”ti.
“Viharatī”ti.
Iriyati vattati pāleti yapeti yāpeti carati viharati.
Tena vuccati “viharatī”ti.
“Ātāpī”ti.
Tattha katamo ātāpo?
Yo cetasiko vīriyārambho …pe… sammāvāyāmo—
ayaṁ vuccati “ātāpo”.
Iminā ātāpena upeto hoti samupeto upāgato samupāgato upapanno sampanno samannāgato.
Tena vuccati “ātāpī”ti.
“Sampajāno”ti.
Tattha katamaṁ sampajaññaṁ?
Yā paññā pajānanā …pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi—
idaṁ vuccati “sampajaññaṁ”.
Iminā sampajaññena upeto hoti samupeto upāgato samupāgato upapanno sampanno samannāgato.
Tena vuccati “sampajāno”ti.
“Satimā”ti.
Tattha katamā sati?
Yā sati anussati …pe… sammāsati—
ayaṁ vuccati “sati”.
Imāya satiyā upeto hoti samupeto upāgato samupāgato upapanno sampanno samannāgato.
Tena vuccati “satimā”ti.
“Vineyya loke abhijjhādomanassan”ti.
Tattha katamo loko?
Sveva kāyo loko.
Pañcapi upādānakkhandhā loko.
Ayaṁ vuccati “loko”.
Tattha katamā abhijjhā?
Yo rāgo sārāgo …pe… cittassa sārāgo—
ayaṁ vuccati “abhijjhā”.
Tattha katamaṁ domanassaṁ?
Yaṁ cetasikaṁ asātaṁ cetasikaṁ dukkhaṁ cetosamphassajaṁ asātaṁ dukkhaṁ vedayitaṁ cetosamphassajā asātā dukkhā vedanā—
idaṁ vuccati “domanassaṁ”.
Iti ayañca abhijjhā idañca domanassaṁ imamhi loke vinītā honti paṭivinītā santā samitā vūpasantā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā appitā byappitā sositā visositā byantīkatā.
Tena vuccati “vineyya loke abhijjhādomanassan”ti.
Kāyānupassanāniddeso.
1.2. Vedanānupassanāniddesa
Kathañca bhikkhu ajjhattaṁ vedanāsu vedanānupassī viharati?
Idha bhikkhu sukhaṁ vedanaṁ vedayamāno “sukhaṁ vedanaṁ vedayāmī”ti pajānāti, dukkhaṁ vedanaṁ vedayamāno “dukkhaṁ vedanaṁ vedayāmī”ti pajānāti, adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedayamāno “adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedayāmī”ti pajānāti, sāmisaṁ vā sukhaṁ vedanaṁ vedayamāno “sāmisaṁ sukhaṁ vedanaṁ vedayāmī”ti pajānāti, nirāmisaṁ vā sukhaṁ vedanaṁ vedayamāno “nirāmisaṁ sukhaṁ vedanaṁ vedayāmī”ti pajānāti, sāmisaṁ vā dukkhaṁ vedanaṁ vedayamāno “sāmisaṁ dukkhaṁ vedanaṁ vedayāmī”ti pajānāti, nirāmisaṁ vā dukkhaṁ vedanaṁ vedayamāno “nirāmisaṁ dukkhaṁ vedanaṁ vedayāmī”ti pajānāti, sāmisaṁ vā adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedayamāno “sāmisaṁ adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedayāmī”ti pajānāti, nirāmisaṁ vā adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedayamāno “nirāmisaṁ adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedayāmī”ti pajānāti.
So taṁ nimittaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti svāvatthitaṁ vavatthapeti.
So taṁ nimittaṁ āsevitvā bhāvetvā bahulīkaritvā svāvatthitaṁ vavatthapetvā bahiddhā vedanāsu cittaṁ upasaṁharati.
Kathañca bhikkhu bahiddhā vedanāsu vedanānupassī viharati?
Idha bhikkhu sukhaṁ vedanaṁ vedayamānaṁ “sukhaṁ vedanaṁ vedayatī”ti pajānāti, dukkhaṁ vedanaṁ vedayamānaṁ “dukkhaṁ vedanaṁ vedayatī”ti pajānāti, adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedayamānaṁ “adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedayatī”ti pajānāti, sāmisaṁ vā sukhaṁ vedanaṁ vedayamānaṁ “sāmisaṁ sukhaṁ vedanaṁ vedayatī”ti pajānāti, nirāmisaṁ vā sukhaṁ vedanaṁ vedayamānaṁ “nirāmisaṁ sukhaṁ vedanaṁ vedayatī”ti pajānāti, sāmisaṁ vā dukkhaṁ vedanaṁ vedayamānaṁ “sāmisaṁ dukkhaṁ vedanaṁ vedayatī”ti pajānāti, nirāmisaṁ vā dukkhaṁ vedanaṁ vedayamānaṁ “nirāmisaṁ dukkhaṁ vedanaṁ vedayatī”ti pajānāti, sāmisaṁ vā adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedayamānaṁ “sāmisaṁ adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedayatī”ti pajānāti, nirāmisaṁ vā adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedayamānaṁ “nirāmisaṁ adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedayatī”ti pajānāti.
So taṁ nimittaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti svāvatthitaṁ vavatthapeti.
So taṁ nimittaṁ āsevitvā bhāvetvā bahulīkaritvā svāvatthitaṁ vavatthapetvā ajjhattabahiddhā vedanāsu cittaṁ upasaṁharati.
Kathañca bhikkhu ajjhattabahiddhā vedanāsu vedanānupassī viharati?
Idha bhikkhu sukhaṁ vedanaṁ “sukhā vedanā”ti pajānāti, dukkhaṁ vedanaṁ “dukkhā vedanā”ti pajānāti, adukkhamasukhaṁ vedanaṁ “adukkhamasukhā vedanā”ti pajānāti, sāmisaṁ vā sukhaṁ vedanaṁ “sāmisā sukhā vedanā”ti pajānāti, nirāmisaṁ vā sukhaṁ vedanaṁ “nirāmisā sukhā vedanā”ti pajānāti, sāmisaṁ vā dukkhaṁ vedanaṁ “sāmisā dukkhā vedanā”ti pajānāti, nirāmisaṁ vā dukkhaṁ vedanaṁ “nirāmisā dukkhā vedanā”ti pajānāti, sāmisaṁ vā adukkhamasukhaṁ vedanaṁ “sāmisā adukkhamasukhā vedanā”ti pajānāti, nirāmisaṁ vā adukkhamasukhaṁ vedanaṁ “nirāmisā adukkhamasukhā vedanā”ti pajānāti.
Evaṁ bhikkhu ajjhattabahiddhā vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ.
“Anupassī”ti …pe…
“viharatī”ti …pe…
“ātāpī”ti …pe…
“sampajāno”ti …pe…
“satimā”ti …pe…
“vineyya loke abhijjhādomanassan”ti.
Tattha katamo loko?
Sāyeva vedanā loko.
Pañcapi upādānakkhandhā loko.