Vibhaṅga

Analysis

Mahāsaṅgīti Tipiṭaka · suttacentral/sc-data · CC0 · Fetched 2026-04-18 · 12625 segments

පෙන්වන කොටස් 3601-3700 න් 12625

Samudayasaccaṁ na vattabbaṁ—
“maggārammaṇan”tipi, “maggahetukan”tipi, “maggādhipatī”tipi.
Maggasaccaṁ na maggārammaṇaṁ maggahetukaṁ, siyā maggādhipati, siyā na vattabbaṁ—“maggādhipatī”ti.
Dukkhasaccaṁ siyā maggārammaṇaṁ na maggahetukaṁ, siyā maggādhipati, siyā na vattabbaṁ—“maggārammaṇan”tipi, “maggādhipatī”tipi.
Dve saccā siyā uppannā, siyā anuppannā, na vattabbā—
“uppādino”ti.
Nirodhasaccaṁ na vattabbaṁ—
“uppannan”tipi, “anuppannan”tipi, “uppādī”tipi.
Dukkhasaccaṁ siyā uppannaṁ, siyā anuppannaṁ, siyā uppādi.
Tīṇi saccāni siyā atītā, siyā anāgatā, siyā paccuppannā.
Nirodhasaccaṁ na vattabbaṁ—
“atītan”tipi, “anāgatan”tipi, “paccuppannan”tipi.
Nirodhasaccaṁ anārammaṇaṁ.
Maggasaccaṁ na vattabbaṁ—
“atītārammaṇan”tipi, “anāgatārammaṇan”tipi, “paccuppannārammaṇan”tipi.
Dve saccā siyā atītārammaṇā, siyā anāgatārammaṇā, siyā paccuppannārammaṇā, siyā na vattabbā—“atītārammaṇā”tipi, “anāgatārammaṇā”tipi, “paccuppannārammaṇā”tipi.
Nirodhasaccaṁ bahiddhā.
Tīṇi saccāni siyā ajjhattā, siyā bahiddhā, siyā ajjhattabahiddhā.
Nirodhasaccaṁ anārammaṇaṁ.
Maggasaccaṁ bahiddhārammaṇaṁ.
Samudayasaccaṁ siyā ajjhattārammaṇaṁ, siyā bahiddhārammaṇaṁ, siyā ajjhattabahiddhārammaṇaṁ.
Dukkhasaccaṁ siyā ajjhattārammaṇaṁ, siyā bahiddhārammaṇaṁ, siyā ajjhattabahiddhārammaṇaṁ, siyā na vattabbaṁ—“ajjhattārammaṇan”tipi, “bahiddhārammaṇan”tipi, “ajjhattabahiddhārammaṇan”tipi.
Tīṇi saccāni anidassanaappaṭighā.
Dukkhasaccaṁ siyā sanidassanasappaṭighaṁ, siyā anidassanasappaṭighaṁ, siyā anidassanaappaṭighaṁ.
3.2. 3.2 Duka
3.2.1. Hetugocchaka
Samudayasaccaṁ hetu.
Nirodhasaccaṁ na hetu.
Dve saccā siyā hetū, siyā na hetū.
Dve saccā sahetukā.
Nirodhasaccaṁ ahetukaṁ.
Dukkhasaccaṁ siyā sahetukaṁ, siyā ahetukaṁ.
Dve saccā hetusampayuttā.
Nirodhasaccaṁ hetuvippayuttaṁ.
Dukkhasaccaṁ siyā hetusampayuttaṁ, siyā hetuvippayuttaṁ.
Samudayasaccaṁ hetu ceva sahetukañca.
Nirodhasaccaṁ na vattabbaṁ—
“hetu ceva sahetukañcā”tipi, “sahetukañceva na ca hetū”tipi.
Maggasaccaṁ siyā hetu ceva sahetukañca, siyā sahetukañceva na ca hetu.
Dukkhasaccaṁ siyā hetu ceva sahetukañca, siyā sahetukañceva na ca hetu, siyā na vattabbaṁ—“hetu ceva sahetukañcā”tipi, “sahetukañceva na ca hetū”tipi.
Samudayasaccaṁ hetu ceva hetusampayuttañca.
Nirodhasaccaṁ na vattabbaṁ—
“hetu ceva hetusampayuttañcā”tipi, “hetusampayuttañceva na ca hetū”tipi.
Maggasaccaṁ siyā hetu ceva hetusampayuttañca, siyā hetusampayuttañceva na ca hetu.
Dukkhasaccaṁ siyā hetu ceva hetusampayuttañca, siyā hetusampayuttañceva na ca hetu, siyā na vattabbaṁ—“hetu ceva hetusampayuttañcā”tipi, “hetusampayuttañceva na ca hetū”tipi.
Nirodhasaccaṁ na hetuahetukaṁ.
Samudayasaccaṁ na vattabbaṁ—
“na hetusahetukan”tipi, “na hetuahetukan”tipi.
Maggasaccaṁ siyā na hetusahetukaṁ, siyā na vattabbaṁ—“na hetusahetukan”tipi, “na hetuahetukan”tipi.
Dukkhasaccaṁ siyā na hetusahetukaṁ, siyā na hetuahetukaṁ, siyā na vattabbaṁ—“na hetusahetukan”tipi, “na hetuahetukan”tipi.
3.2.2. Cūḷantaraduka
Tīṇi saccāni sappaccayā.
Nirodhasaccaṁ appaccayaṁ.
Tīṇi saccāni saṅkhatā.
Nirodhasaccaṁ asaṅkhataṁ.
Tīṇi saccāni anidassanā.
Dukkhasaccaṁ siyā sanidassanaṁ, siyā anidassanaṁ.
Tīṇi saccāni appaṭighā.
Dukkhasaccaṁ siyā sappaṭighaṁ, siyā appaṭighaṁ.
Tīṇi saccāni arūpāni.
Dukkhasaccaṁ siyā rūpaṁ, siyā arūpaṁ.
Dve saccā lokiyā.
Dve saccā lokuttarā;
kenaci viññeyyā, kenaci na viññeyyā.
3.2.3. Āsavagocchaka
Samudayasaccaṁ āsavo.
Dve saccā no āsavā.
Dukkhasaccaṁ siyā āsavo, siyā no āsavo.
Dve saccā sāsavā.
Dve saccā anāsavā.
Samudayasaccaṁ āsavasampayuttaṁ.
Dve saccā āsavavippayuttā.
Dukkhasaccaṁ siyā āsavasampayuttaṁ, siyā āsavavippayuttaṁ.
Samudayasaccaṁ āsavo ceva sāsavañca.
Dve saccā na vattabbā—
“āsavā ceva sāsavā cā”tipi, “sāsavā ceva no ca āsavā”tipi.
Dukkhasaccaṁ siyā āsavo ceva sāsavañca, siyā sāsavañceva no ca āsavo.
Samudayasaccaṁ āsavo ceva āsavasampayuttañca.
Dve saccā na vattabbā—
“āsavā ceva āsavasampayuttā cā”tipi, “āsavasampayuttā ceva no ca āsavā”tipi.
Dukkhasaccaṁ siyā āsavo ceva āsavasampayuttañca, siyā āsavasampayuttañceva no ca āsavo, siyā na vattabbaṁ—“āsavo ceva āsavasampayuttañcā”tipi, “āsavasampayuttañceva no ca āsavo”tipi.
Dve saccā āsavavippayuttaanāsavā.
Samudayasaccaṁ na vattabbaṁ—
“āsavavippayuttasāsavan”tipi, “āsavavippayuttaanāsavan”tipi.
Dukkhasaccaṁ siyā āsavavippayuttasāsavaṁ, siyā na vattabbaṁ—“āsavavippayuttasāsavan”tipi, “āsavavippayuttaanāsavan”tipi.
3.2.4. Saṁyojanagocchaka
Samudayasaccaṁ saṁyojanaṁ.
Dve saccā no saṁyojanā.
Dukkhasaccaṁ siyā saṁyojanaṁ, siyā no saṁyojanaṁ.
Dve saccā saṁyojaniyā.
Dve saccā asaṁyojaniyā.
Samudayasaccaṁ saṁyojanasampayuttaṁ.
Dve saccā saṁyojanavippayuttā.
Dukkhasaccaṁ siyā saṁyojanasampayuttaṁ, siyā saṁyojanavippayuttaṁ.
Samudayasaccaṁ saṁyojanañceva saṁyojaniyañca.
Dve saccā na vattabbā—
“saṁyojanā ceva saṁyojaniyā cā”tipi, “saṁyojaniyā ceva no ca saṁyojanā”tipi.
Dukkhasaccaṁ siyā saṁyojanañceva saṁyojaniyañca, siyā saṁyojaniyañceva no ca saṁyojanaṁ.
Samudayasaccaṁ saṁyojanañceva saṁyojanasampayuttañca.
Dve saccā na vattabbā—