Vibhaṅga

Analysis

Mahāsaṅgīti Tipiṭaka · suttacentral/sc-data · CC0 · Fetched 2026-04-18 · 12625 segments

පෙන්වන කොටස් 10701-10800 න් 12625

Imāni tīṇi bhayāni.
Tattha katamāni tīṇi tamāni?
Atītaṁ vā addhānaṁ ārabbha kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, anāgataṁ vā addhānaṁ ārabbha kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, etarahi vā paccuppannaṁ addhānaṁ ārabbha kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati—
imāni tīṇi tamāni.
Tattha katamāni tīṇi titthāyatanāni?
Idhekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṁvādī hoti evaṁdiṭṭhī—
“yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, sabbaṁ taṁ pubbe katahetū”ti;
idha panekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṁvādī hoti evaṁdiṭṭhī—
“yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, sabbaṁ taṁ issaranimmānahetū”ti;
idha panekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṁvādī hoti evaṁdiṭṭhī—
“yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, sabbaṁ taṁ ahetu appaccayā”ti—
imāni tīṇi titthāyatanāni.
Tattha katame tayo kiñcanā?
Rāgo kiñcanaṁ, doso kiñcanaṁ, moho kiñcanaṁ—
ime tayo kiñcanā.
Tattha katamāni tīṇi aṅgaṇāni?
Rāgo aṅgaṇaṁ, doso aṅgaṇaṁ, moho aṅgaṇaṁ—
imāni tīṇi aṅgaṇāni.
Tattha katamāni tīṇi malāni?
Rāgo malaṁ, doso malaṁ, moho malaṁ—
imāni tīṇi malāni.
Tattha katamāni tīṇi visamāni?
Rāgo visamaṁ, doso visamaṁ, moho visamaṁ—
imāni tīṇi visamāni.
Tattha katamāni aparānipi tīṇi visamāni?
Kāyavisamaṁ, vacīvisamaṁ, manovisamaṁ—
imāni tīṇi visamāni.
Tattha katame tayo aggī?
Rāgaggi, dosaggi, mohaggi—
ime tayo aggī.
Tattha katame tayo kasāvā?
Rāgakasāvo, dosakasāvo, mohakasāvo—
ime tayo kasāvā.
Tattha katame aparepi tayo kasāvā?
Kāyakasāvo, vacīkasāvo, manokasāvo—
ime tayo kasāvā.
Tattha katamā assādadiṭṭhi?
Idhekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṁvādī hoti evaṁdiṭṭhī—
“natthi kāmesu doso”ti.
So kāmesu pātabyataṁ āpajjati.
Ayaṁ vuccati “assādadiṭṭhi”.
Tattha katamā attānudiṭṭhi?
Idha assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto—
rūpaṁ attato samanupassati rūpavantaṁ vā attānaṁ attani vā rūpaṁ rūpasmiṁ vā attānaṁ.
Vedanaṁ …pe…
saññaṁ …pe…
saṅkhāre …pe…
viññāṇaṁ attato samanupassati viññāṇavantaṁ vā attānaṁ attani vā viññāṇaṁ viññāṇasmiṁ vā attānaṁ.
Yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṁ …pe… vipariyāsaggāho—
ayaṁ vuccati “attānudiṭṭhi”.
Tattha katamā micchādiṭṭhi?
“Natthi dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ …pe…
ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī”ti—
yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṁ …pe… vipariyāsaggāho—
ayaṁ vuccati “micchādiṭṭhi”.
Sassatadiṭṭhi assādadiṭṭhi, sakkāyadiṭṭhi attānudiṭṭhi, ucchedadiṭṭhi micchādiṭṭhi.
Tattha katamā arati?
Pantesu vā senāsanesu aññataraññataresu vā adhikusalesu dhammesu arati aratitā anabhirati anabhiramaṇā ukkaṇṭhitā paritassitā—
ayaṁ vuccati “arati”.
Tattha katamā vihesā?
Idhekacco pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā rajjuyā vā aññataraññatarena satte viheṭheti, yā evarūpā heṭhanā viheṭhanā hiṁsanā vihiṁsanā rosanā virosanā parūpaghāto—
ayaṁ vuccati “vihesā”.
Tattha katamā adhammacariyā?
Kāyena adhammacariyāvisamacariyā, vācāya adhammacariyāvisamacariyā, manasā adhammacariyāvisamacariyā—
ayaṁ vuccati “adhammacariyā”.
Tattha katamā dovacassatā?
Sahadhammike vuccamāne dovacassāyaṁ dovacassiyaṁ dovacassatā vippaṭikulaggāhitā vipaccanīkasātatā anādariyaṁ anādaratā agāravatā appatissavatā—
ayaṁ vuccati “dovacassatā”.
Tattha katamā pāpamittatā?
Ye te puggalā assaddhā dussīlā appassutā maccharino duppaññā, yā tesaṁ sevanā nisevanā saṁsevanā bhajanā sambhajanā bhatti sambhatti taṁsampavaṅkatā—
ayaṁ vuccati “pāpamittatā”.
Tattha katamā nānattasaññā?
Kāmasaññā, byāpādasaññā, vihiṁsāsaññā—
ayaṁ vuccati “nānattasaññā”.
Sabbāpi akusalā saññā nānattasaññā.
Tattha katamaṁ uddhaccaṁ?
Yaṁ cittassa uddhaccaṁ avūpasamo cetaso vikkhepo bhantattaṁ cittassa—
idaṁ vuccati “uddhaccaṁ”.
Tattha katamaṁ kosajjaṁ?
Kāyaduccarite vā vacīduccarite vā manoduccarite vā pañcasu vā kāmaguṇesu cittassa vossaggo vossaggānuppadānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ bhāvanāya asakkaccakiriyatā asātaccakiriyatā anaṭṭhitakiriyatā olīnavuttitā nikkhittachandatā nikkhittadhuratā anāsevanā abhāvanā abahulīkammaṁ anadhiṭṭhānaṁ ananuyogo pamādo—
idaṁ vuccati “kosajjaṁ”.
Tattha katamo pamādo?
Kāyaduccarite vā vacīduccarite vā manoduccarite vā pañcasu vā kāmaguṇesu cittassa vossaggo vossaggānuppadānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ bhāvanāya asakkaccakiriyatā asātaccakiriyatā anaṭṭhitakiriyatā olīnavuttitā nikkhittachandatā nikkhittadhuratā anāsevanā abhāvanā abahulīkammaṁ anadhiṭṭhānaṁ ananuyogo pamādo, yo evarūpo pamādo pamajjanā pamajjitattaṁ—
ayaṁ vuccati “pamādo”.
Tattha katamā asantuṭṭhitā?
Itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi pañcahi vā kāmaguṇehi asantuṭṭhassa bhiyyokamyatā, yā evarūpā icchā icchāgatā asantuṭṭhitā rāgo sārāgo cittassa sārāgo—
ayaṁ vuccati “asantuṭṭhitā”.
Tattha katamā asampajaññatā?
Yaṁ aññāṇaṁ adassanaṁ …pe… avijjālaṅgī moho akusalamūlaṁ—
ayaṁ vuccati “asampajaññatā”.
Tattha katamā mahicchatā?
Itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi pañcahi vā kāmaguṇehi asantuṭṭhassa bhiyyokamyatā, yā evarūpā icchā icchāgatā mahicchatā rāgo sārāgo cittassa sārāgo—
ayaṁ vuccati “mahicchatā”.
Tattha katamaṁ ahirikaṁ?
Yaṁ na hirīyati hirīyitabbena, na hirīyati pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā—
idaṁ vuccati “ahirikaṁ”.
Tattha katamaṁ anottappaṁ?
Yaṁ na ottappati ottappitabbena, na ottappati pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā—
idaṁ vuccati “anottappaṁ”.
Tattha katamo pamādo?