Sotasamphassajā vedanā loke …pe…
ghānasamphassajā vedanā loke …
jivhāsamphassajā vedanā loke …
kāyasamphassajā vedanā loke …
manosamphassajā vedanā loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.
Rūpasaññā loke …
saddasaññā loke …
gandhasaññā loke …
rasasaññā loke …
phoṭṭhabbasaññā loke …
dhammasaññā loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.
Rūpasañcetanā loke …
saddasañcetanā loke …
gandhasañcetanā loke …
rasasañcetanā loke …
phoṭṭhabbasañcetanā loke …
dhammasañcetanā loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.
Rūpataṇhā loke …
saddataṇhā loke …
gandhataṇhā loke …
rasataṇhā loke …
phoṭṭhabbataṇhā loke …
dhammataṇhā loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.
Rūpavitakko loke …
saddavitakko loke …
gandhavitakko loke …
rasavitakko loke …
phoṭṭhabbavitakko loke …
dhammavitakko loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.
Rūpavicāro loke …
saddavicāro loke …
gandhavicāro loke …
rasavicāro loke …
phoṭṭhabbavicāro loke …
dhammavicāro loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.
Idaṁ vuccati “dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ”.
1.4. Maggasacca
Tattha katamaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ?
Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—
sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi.
Tattha katamā sammādiṭṭhi?
Dukkhe ñāṇaṁ, dukkhasamudaye ñāṇaṁ, dukkhanirodhe ñāṇaṁ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṁ—
ayaṁ vuccati “sammādiṭṭhi”.
Tattha katamo sammāsaṅkappo?
Nekkhammasaṅkappo, abyāpādasaṅkappo, avihiṁsāsaṅkappo—
ayaṁ vuccati “sammāsaṅkappo”.
Tattha katamā sammāvācā?
Musāvādā veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī—
ayaṁ vuccati “sammāvācā”.
Tattha katamo sammākammanto?
Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesumicchācārā veramaṇī—
ayaṁ vuccati “sammākammanto”.
Tattha katamo sammāājīvo?
Idha ariyasāvako micchāājīvaṁ pahāya sammāājīvena jīvikaṁ kappeti—
ayaṁ vuccati “sammāājīvo”.
Tattha katamo sammāvāyāmo?
Idha bhikkhu anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti, vāyamati, vīriyaṁ ārabhati, cittaṁ paggaṇhāti, padahati.
Uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti, vāyamati, vīriyaṁ ārabhati, cittaṁ paggaṇhāti, padahati.
Anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya chandaṁ janeti, vāyamati, vīriyaṁ ārabhati, cittaṁ paggaṇhāti, padahati.
Uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti, vāyamati, vīriyaṁ ārabhati, cittaṁ paggaṇhāti, padahati.
Ayaṁ vuccati “sammāvāyāmo”.
Tattha katamā sammāsati?
Idha bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ.
Vedanāsu …pe…
citte …pe…
dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ.
Ayaṁ vuccati “sammāsati”.
Tattha katamo sammāsamādhi?
Idha bhikkhu vivicceva kāmehi, vivicca akusalehi dhammehi, savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.
Vitakkavicārānaṁ vūpasamā, ajjhattaṁ sampasādanaṁ, cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.
Pītiyā ca virāgā, upekkhako ca viharati, sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti—“upekkhako satimā sukhavihārī”ti, tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.
Sukhassa ca pahānā, dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā, adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.
Ayaṁ vuccati “sammāsamādhi”.
Idaṁ vuccati “dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ”.
Suttantabhājanīyaṁ.
2. Abhidhammabhājanīya
Cattāri saccāni—
dukkhaṁ, dukkhasamudayo, dukkhanirodho, dukkhanirodhagāminī paṭipadā.
Tattha katamo dukkhasamudayo?
Taṇhā—
ayaṁ vuccati “dukkhasamudayo”.
Tattha katamaṁ dukkhaṁ?
Avasesā ca kilesā, avasesā ca akusalā dhammā, tīṇi ca kusalamūlāni sāsavāni, avasesā ca sāsavā kusalā dhammā, sāsavā ca kusalākusalānaṁ dhammānaṁ vipākā, ye ca dhammā kiriyā neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā, sabbañca rūpaṁ—
idaṁ vuccati “dukkhaṁ”.
Tattha katamo dukkhanirodho?
Taṇhāya pahānaṁ—
ayaṁ vuccati “dukkhanirodho”.
Tattha katamā dukkhanirodhagāminī paṭipadā?
Idha bhikkhu yasmiṁ samaye lokuttaraṁ jhānaṁ bhāveti niyyānikaṁ apacayagāmiṁ diṭṭhigatānaṁ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā, vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṁ dandhābhiññaṁ, tasmiṁ samaye aṭṭhaṅgiko maggo hoti sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi.
Tattha katamā sammādiṭṭhi?
Yā paññā pajānanā …pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṁ maggapariyāpannaṁ—
ayaṁ vuccati “sammādiṭṭhi”.
Tattha katamo sammāsaṅkappo?
Yo takko vitakko …pe… sammāsaṅkappo maggaṅgaṁ maggapariyāpannaṁ—
ayaṁ vuccati “sammāsaṅkappo”.
Tattha katamā sammāvācā?
Yā catūhi vacīduccaritehi ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṁ anajjhāpatti velāanatikkamo setughāto sammāvācā maggaṅgaṁ maggapariyāpannaṁ—
ayaṁ vuccati “sammāvācā”.
Tattha katamo sammākammanto?
Yā tīhi kāyaduccaritehi ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṁ anajjhāpatti velāanatikkamo setughāto sammākammanto maggaṅgaṁ maggapariyāpannaṁ—